30.oktobrī Rīgas dome ir apstiprinājusi 2018.gada pārskatu par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmas 2014.-2020.gadam ieviešanu, kas jebkuram interesentam sniedz iespēju iepazīties ar paveikto Rīgā pārskata gadā, kā arī novērtēt stratēģisko mērķu izpildes progresu galvaspilsētā.
Pārskata mērķis ir nodrošināt Rīgas pilsētas attīstības dinamikas izvērtēšanu – parādīt pašvaldības progresu un sasniegumus, identificēt, vai Rīgas plānošanas dokumentu ieviešana norit kā plānots, kā arī identificēt risināmos jautājumus, jaunas iespējas un sagatavot priekšlikumus attīstības plānošanas dokumentu izstrādei nākamajam periodam.
Izstrādājot pārskatu tika apkopota informācija no 29 Rīgas domes iestādēm un struktūrvienībām un ārējiem datu avotiem, piemēram, Centrālās statistikas pārvalde. Izstrādājot pārskatu tika apzināts arī iedzīvotāju viedoklis par pašvaldības darbu un procesiem pilsētā, kā arī piesaistīti pieci nozaru (sociālās, pilsētvides, pārvaldības, ekonomikas un nevalstisko organizāciju) eksperti, kas sniedza vērtējumu par rīcības virzienu izpildi.
Balstoties uz rīcības virzienu rezultatīvo rādītāju analīzi un ekspertu sniegto novērtējumu, salīdzinoši sekmīga virzība ir divpadsmit rīcības virzienos no deviņpadsmit, piemēram, kvalitatīva un mūsdienīga izglītība, atpazīstama un iesaistoša kultūrvide, daudzveidīgas sporta iespējas, sabiedriskā kārtība un drošība, ērta starptautiskā sasniedzamība, mērķtiecīgs tūrisma piedāvājums u.c.
Novērtējot Investīciju plāna izpildi, kurā iekļauti visi pašvaldības attīstības projekti vai projektu idejas, secināts, ka 153 projekti jeb 66% no plānotajiem projektiem 2018.gadā tika īstenoti vai atrodas īstenošanā. Starp nozīmīgākajiem projektiem norādāmi - Salu tilta kompleksa pārbūves 2.kārtas uzsākšana, pabeigta Mežaparka Lielās estrādes pārbūves rekonstrukcijas 1.kārtas pabeigšana un 2.kārtas uzsākšana, Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas 1.slimnīca” ēku rekonstrukcija turpināšana u.c.
Kā liecina ikgadējās iedzīvotāju aptaujas dati, 2018.gadā vispozitīvāk no iedzīvotāju puses tiek vērtēti tādi pašvaldības darba aspekti kā kultūras pasākumu pieejamība un to norise Rīgā (88%), kanalizācijas pieejamība mājvietā (86%), sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība (85%) u.c. Savukārt, kritiskāk novērtēti tādi pašvaldības darba aspekti kā iespēja ietekmēt pašvaldības lēmumus (19% pozitīvo atbilžu), iespēja piedalīties pilsētas attīstības plānošanā un lēmumu pieņemšanā, izteikt viedokli (30% pozitīvo atbilžu), transportam domātās ielu infrastruktūras kvalitāte pilsētā (36% pozitīvo atbilžu), mājokļu piedāvājums un kvalitāte Rīgas pilsētā kopumā (44% pozitīvo atbilžu), iespēja saņemt informāciju par pašvaldības darbu (44% pozitīvo atbilžu) un iespēja iesaistīties pulciņos, amatiermākslas kolektīvos pieaugušajiem (52% pozitīvo atbilžu).
Turpmākai pašvaldības darba pilnveidošanai, arī nozaru eksperti sniedza savas rekomendācijas. Piemēram, biedrības “Rīgas Apkaimju alianse” valdes priekšsēdētāja, NVO jomas eksperte Alija Turlaja rekomendē izveidot pastāvīgu informācijas, izstāžu un izglītības centru, kurā būtu apskatāmi aktuālie un nākotnes pilsētas attīstības projekti, izstādes par plānošanas un arhitektūras tēmām, kā arī notiktu sabiedrības iesaistes pasākumi, gan normatīvajos dokumentos noteiktie, gan pašvaldības, gan uzņēmēju, gan sabiedrības pārstāvju iniciētie, lai stiprinātu iedzīvotāju iesaistīšanos Rīgas attīstības procesos un nodrošinātu iedzīvotājus ar regulāru informāciju par norisēm pašvaldībā. Lai uzlabotu iedzīvotāju iespējas ietekmēt pašvaldības lēmumus, SIA “Reģionālie projekti” telpiskās attīstības plānotāja, pārvaldības jomas eksperte Laine Šildere iesaka paplašināt sadarbību ar iedzīvotājiem pilsētas vajadzību identificēšanā un risinājumu veidošanā dažādās nozarēs, izmantojot aktīvās līdzdalības metodes. Īpaši veicinot aktivitātes, kurās paši iedzīvotāji var iesaistīties risinājumu radīšanā, tādējādi veicinot iedzīvotāju atbildību pār apkārtējo pilsētvidi un sabiedrību. Savukārt vēršot uzmanību uz jautājumu par mājokļa kvalitāti un piedāvājumu Rīgā, biedrības “Apvienība “Pilsēta cilvēkiem”” valdes priekšsēdētājs, pilsētvides jomas eksperts Māris Jonovs norāda, ka būtu svarīgi jau savlaicīgi izstrādāt mehānismus, ar kura palīdzību varētu veicināt ģimenēm piemērotu mājokļu izveidi daudzdzīvokļu projektos, piemēram iekļaut konkrētas prasības apbūves noteikumos, lai pēc dažiem gadiem nezaudētu tūkstošgades paaudzi jeb mileniāļus.
Pilns pārskata teksts ir pieejams Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta administrētās vietnes www.sus.lv sadaļā „Stratēģija”, kur vienlaikus atrodama arī ilgtspējīgas attīstības stratēģija un attīstības programma, kuras izstrādā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.
30.10.2019.