Lai izvērtētu progresu galvaspilsētas stratēģisko mērķu sasniegšanā, informētu par to sabiedrību, kā arī identificētu turpmāk risināmos jautājumus, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir sagatavojis pārskatu par Rīgas ilgtspējīgās attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam mērķu izpildes progresu 2019.gadā. Tas izskatīts domes pastāvīgajās komitejās un 16.decembrī apstiprināts Rīgas domes sēdē.
Rīgas stratēģiskos mērķu sasniegšanai ir noteikti deviņpadsmit rīcības virzieni. Pārskatā ir izvērtēts rīcības virzienu izpildes progress, sniegts detalizēts to apraksts, t.sk. analizēta rādītāju mērķa vērtību sasniegšana un sniegts nozaru ekspertu novērtējums.
2019.gadā salīdzinoši sekmīga mērķu izpildes virzība ir bijusi desmit rīcības virzienos, kas ietver šādas jomas: izglītība, kultūrvide, veselības aprūpe, sociālā sistēma, sabiedriskā kārtība un drošība, tūrisms, sporta iespējas, starptautiskā sasniedzamība, kā arī specifisko teritoriju jautājumu risināšana, jauniešu pašiniciatīva un brīvais laiks. Analizējot visus 187 rezultatīvos rādītājus, jāatzīmē, ka 52 no tiem ir sasnieguši vai pārsnieguši 2020.gadā plānotās vērtības. Vienlaikus ir rādītāji, kuru sasniegšanai nepieciešama aktīvāka rīcība, piemēram, sašķiroto atkritumu daudzums, gaisa kvalitāte pilsētā, velo infrastruktūras kopējais garums, atjaunoto daudzdzīvokļu ēku skaits u.c.
Novērtējot Investīciju plāna izpildi, kurā iekļauti pašvaldības attīstības projekti vai projektu idejas, secināts, ka 142 projekti jeb 70% no plānotajiem projektiem 2019.gadā tika īstenoti. Starp nozīmīgākajiem projektiem norādāmi - Salu tilta kompleksa pārbūves 2.kārtas turpināšana, satiksmes pārvada pār dzelzceļu pie Brasas stacijas pārbūves uzsākšana, Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas 1.slimnīca” ēku rekonstrukcijas turpināšana, Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas 2.kārtas 1.posma darbi u.c.
Savos priekšlikumos ekonomikas jomas eksperte Zane Vārpiņa, Dr.demogr., Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore iesaka risināt izglītības iestāžu pakalpojumu pieejamību visās apkaimēs, uzmanību pievēršot apkaimēm, kur pieaug iedzīvotāju skaits un notiek jaunu mājokļu būvniecība. Savukārt pievēršot uzmanību mobilitātes risinājumu ieviešanai pilsētā, Helēna Gūtmane, SIA “ALPS ainavu darbnīca” valdes locekle, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas valdes priekšsēdētāja norāda, ka līdzsvarota mobilitāte un tās infrastruktūra ir pamats pilsētas veselībai un labklājībai. Saskaņā ar šādu izpratni nepieciešams veidot šīs jomas rīcību plānu, kuram jāparedz sistemātiska, pēctecīga un strukturēta īstenošana.
Prezentējot pārskatu Rīgas domes komitejās, Guntars Ruskuls, Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs aicināja aktīvāk rīkoties publiskās ārtelpas sakārtošanā, pieejama mājokļa politikas izstrādē, kā arī uzsvēra nepieciešamību izstrādāt zemas emisijas zonas plānu un ieviest kompleksus mobilitātes risinājumus pilsētas kodolā. Kā galvenos Rīgas pašvaldības izaicinājumus G.Ruskuls uzsvēra klimata pārmaiņas un joprojām pastāvošās depopulācijas tendences.
Pilns pārskata teksts ir pieejams Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta administrētās tīmekļa vietnes www.sus.lv sadaļā “Stratēģija”. Šajā tīmekļa vietnē ir atrodama arī Rīgas ilgtspējīgās attīstības stratēģija līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programma 2014.– 2020.gadam.
Pārskats par Stratēģijas ieviešanu Rīgā par 2019.gadu
Prezentācija "Pārskats par stratēģijas ieviešanu Rīgā par 2019.gadu"
16.12.2020.