Rīgā pieaug būvniecības aktivitāte
Apkopojot Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) datus, redzams, ka 2025. gadā Rīgā būvniecības aktivitāte ir sasniegusi augstāko līmeni pēdējo gadu laikā. Kopumā ekspluatācijā nodotas 813 ēkas un to realizācijas izmaksas sasniedza 441,6 miljonus eiro.
No visiem projektiem vairāk nekā puse jeb 51,4% no kopējām izmaksām tika novirzīta jaunu ēku būvniecībai, kas skaidri iezīmē attīstības virzienu – Rīga ne tikai atjauno esošo apbūvi, bet attīsta arī jaunas teritorijas. Vienlaikus saglabājas arī nozīmīgs investīciju apjoms ēku pārbūvē un atjaunošanā, īpaši pilsētas centrālajā un rietumu daļā. Pieaugošais nojaukto ēku skaits norāda uz pārmaiņām pilsētvidē – novecojušā apbūve tiek pakāpeniski aizstāta ar jauniem, mūsdienu prasībām atbilstošiem projektiem:
- Jauna būvniecība – 366 ēkas, izmaksas – 226,9 milj. EUR (51,4% no kopējās summas);
- Atjaunošana un pārbūve – 358 ēkas, izmaksas – 90,7 milj. EUR (20,5% no kopējās summas);
- Nojaukšana – 89 ēkas, izmaksas – 124,0 milj. EUR (28,1% no kopējās summas).
Attīstība koncentrējas pilsētas nomalēs
Jaunu ēku būvniecība galvenokārt notiek Rīgas nomalēs, kur pieejamas brīvas teritorijas. Šajās apkaimēs dominē tieši privātmāju apbūve. Īpaši izceļas Dārziņi, kur vērojama ļoti aktīva individuālo māju būvniecība.
Savukārt Āgenskalna, Ķīpsalas, Vecpilsētas, Centra, Avotu un arī Latgales apkaimes ziemeļu daļā būvniecības ziņā izteikti ir novērojama ēku atjaunošana vai pārbūve (tā dominē arī Teikā).
Atsevišķās apkaimēs tiek veikta ēku nojaukšana, kas 2025. gadā visvairāk ir fiksēta Dārziņu, Dārzciema un Zolitūdes apkaimēs.
Būvniecības struktūras maiņa
Ekspluatācijā nodoto ēku skaits no 2022. līdz 2025. gadam ir pakāpeniski pieaudzis, 2025. gadā sasniedzot 813 ēkas – augstāko rādītāju šajā periodā. Ja iepriekš dominēja ēku atjaunošana un pārbūve, tad 2025. gadā priekšplānā izvirzījusies jauna būvniecība.
Vienlaikus pieaugusi arī nojaukšana – 2025. gadā nojauktas 89 ēkas, kas ir augstākais rādītājs pēdējo sešu gadu laikā. Šī tendence norāda uz aktīvāku pilsētvides transformāciju, kur vecā apbūve arvien biežāk tiek aizstāta ar jaunām attīstības iecerēm.
Lielākie ieguldījumi
2025. gadā lielākie ieguldījumi veikti daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku segmentā - kopumā 109,6 milj. EUR, aptverot gan jaunu būvniecību, gan pārbūvi. Otrajā vietā ierindojas noliktavu un līdzīgu būvju kategorija ar 91,4 milj. EUR, savukārt rūpniecisko ēku segmentā ieguldīti 78,1 milj. EUR, no kuriem gandrīz puse novirzīta nojaukšanai.
Privātmāju segmentā izmaksas sasniedza 36,4 milj. EUR, lielākoties jaunu māju būvniecībai, kamēr biroju, publisko pakalpojumu un tirdzniecības ēku segmentos aktivitāte bijusi zemāka - izmaksas nepārsniedza 20 milj. EUR katrā kategorijā.
Dzīvojamo ēku segments
Ekspluatācijā nodoto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku skaits 2022. - 2025. gadā saglabājies salīdzinoši stabils - ap 160 ēkām gadā, ar nelielu kritumu 2024. gadā (134 ēkas). Vienlaikus izmaksu dinamika bijusi ievērojami svārstīgāka - straujš kāpums 2023. gadā, kam sekoja samazinājums turpmākajos gados, būtiski nemainoties realizēto projektu skaitam. Izmaksu kāpums skaidrojams ar augstajām būvmateriālu un energoresursu cenām iepriekšējos gados, inflācijas ietekmi, kā arī to, ka 2023. gadā ekspluatācijā tika nodoti projekti, kuru būvniecība uzsākta izmaksu ziņā dārgākajā periodā.
Savukārt privātmāju segmentā vērojams izteiktāks pieaugums. 2025. gadā ekspluatācijā nodotas 294 privātmājas, kas ir būtiski vairāk nekā iepriekšējos gados.
