Apkopojot Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) datus par biroju ēku, daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un privātmāju būvniecības iecerēm no 2019. līdz 2026. gadam, redzams, ka Rīgas attīstība tuvākajos gados koncentrēsies vairākos izteiktos virzienos. Kopumā šajā periodā ierosinātas 2093 būvniecības ieceres, no kurām lielākā daļa saistīta ar privātmāju būvniecību.
No visām iecerēm 80% veido privātmājas, 15% daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, bet nepilni 5% biroju ēkas. Šī proporcija liecina, ka pieprasījums pēc individuālās dzīvojamās apbūves joprojām saglabājas augsts, vienlaikus turpinot attīstīties arī daudzdzīvokļu mājokļu un biroju segmentam.
Dzīvojamā apbūve virzās divos attīstības virzienos
Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvniecības ieceres galvenokārt koncentrējas pilsētas centrālajā daļā un tās tuvumā - Centra, Avotu, Latgales, Grīziņkalna, Brasas, Skanstes, Pētersalas-Andrejsalas, Torņakalna, Āgenskalna, Zasulauka, Ķīpsalas, Dzirciema un Iļģuciema apkaimēs. Tas apliecina tendenci attīstīt kompaktāku pilsētvidi teritorijās ar jau izveidotu infrastruktūru un labu sabiedriskā transporta pieejamību.
Savukārt privātmāju būvniecības ieceres izteikti koncentrējas Rīgas nomales teritorijās, īpaši apkaimēs, kur vēsturiski dominējusi savrupmāju apbūve un saglabājušās brīvas teritorijas turpmākai attīstībai. Izteikta aktivitāte vērojama Pārdaugavā - Bieriņos, Beberbeķos, Zolitūdē, Pleskodālē, Atgāzenē, Ziepniekkalnā, Bišumuižā un Buļļos, veidojot vienu no lielākajām privātmāju attīstības zonām pilsētā. Īpaši izceļas Bieriņu apkaime, kur gandrīz visā tās teritorijā reģistrētas jaunas privātmāju būvniecības ieceres.
Aktīva privātmāju attīstība vērojama arī Rīgas ziemeļu daļā - Mangaļsalā, Vecāķos, Vecdaugavā, Trīsciemā un Jaunciemā, kā arī ap Juglas ezeru esošajās apkaimēs: Juglā, Bukultos, Berģos un Brekšos. Šajās teritorijās iedzīvotāju interese par individuālo apbūvi saistāma ar zaļo vidi, tuvumu ūdenstilpēm un salīdzinoši zemāku apbūves blīvumu.
Starp visaktīvākajām apkaimēm izceļas Dārziņi ar 214 privātmāju būvniecības iecerēm, Bieriņi ar 180 iecerēm un Brekši ar 123 iecerēm.
Kopumā būvniecības ieceru izvietojums liecina, ka pieprasījums pēc privātmājām Rīgā joprojām ir augsts un jauna individuālā apbūve visbiežāk veidojas teritorijās, kur iespējams apvienot pilsētas infrastruktūras pieejamību ar dzīvi zaļākā un mazāk blīvi apbūvētā vidē.
Skanste nostiprinās kā biroju attīstības centrs
Biroju ēku būvniecības ieceres galvenokārt koncentrējas Rīgas centrālajā daļā, īpaši Skanstes apkaimē, kur pēdējos gados turpinās biznesa infrastruktūras attīstība.
Vairākas jaunu biroju ēku ieceres ir bijušas ierosinātas arī Latgales, Šķirotavas, Sarkandaugavas, Kundziņsalas apkaimēs, kā arī Rīgas rietumu daļā - Pleskodāles, Mūkupurva, Zolitūdes un Šampētera apkaimēs. Kundziņsalas apkaimē būvniecības ieceres ir bijušas saistībā ar jauna Rīgas ostas beramkravu termināļa izbūvi, bet Šķirotavas apkaime pamatā ir industriāla apkaime, tādējādi jaunu biroju ēku ieceres ir saistītas ar apkaimē esošo uzņēmumu attīstību.
Būvniecības ieceres rāda potenciālo attīstību
Jāņem vērā, ka būvniecības iecere vēl nenozīmē, ka projekts noteikti tiks realizēts. Tomēr būvniecības ieceru telpiskais izvietojums ļauj identificēt teritorijas, kurās tuvākajos gados ir vislielākais attīstības potenciāls un sagaidāmas būtiskākās pārmaiņas pilsētvidē.
