Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja pirmdien, 18. decembrī, izskatīja pārskatu par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam (RIAS) un Rīgas attīstības programmas 2022. - 2027. gadam (AP2027) ieviešanu. Pārskata dati apliecina, ka Rīga mērķtiecīgi strādā, lai pakāpeniski īstenotu izvirzītos uzdevumus un ieviestu noteiktās prioritātes.
Ikgadējais pārskats, ko gatavo Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, sniedz iespēju iepazīties ar paveikto un novērtēt stratēģisko mērķu izpildes progresu galvaspilsētā, apkopojot un izvērtējot 28 RIAS ilgtermiņa mērķu un 252 AP2027 prioritāšu rādītājus, kā arī informāciju par plānoto rīcību un projektu izpildi. Šogad pārskatā padziļināti vērtētas trīs no deviņām AP2027 prioritātēm - mūsdienīga un atvērta pilsētas pārvaldība, veselīga, sociāli iekļaujoša un atbalstoša pilsēta, kā arī daudzveidīga un autentiska kultūrvide.
Kopumā pozitīva tendence ir 145 rādītājiem (52%), negatīva - 83 rādītajiem (30%), bet 52 rādītājiem (18%) nav izmaiņas vai vēl nav pieejami aktuālie dati. Ilgtermiņa mērķu rādītāju kopējais progress virzībā uz mērķa vērtības sasniegšanu 2030. gadā ir 24%, savukārt prioritāšu rādītāju kopējais progress virzībā uz mērķa vērtības sasniegšanu 2027. gadā ir 11%.
Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone novērtē pārskata rezultātus: “Redzam, ka mērķtiecīgs un kvalitatīvs darbs ir devis rezultātus. Prieks, ka ar katru gadu Rīga virzās tuvāk stratēģijā un attīstības programmā izvirzītajiem mērķiem, pilsēta attīstās un tiek apmierinātas rīdzinieku vajadzības. Bez šaubām darbs jāturpina tik pat intensīvi un rūpīgi, kā arī jāstiprina pašvaldības kapacitāte izvirzīto mērķu sasniegšanai.”
Prezentējot pārskatu, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās attīstības pārvaldes vadītājs Guntars Ruskuls uzsvēra: “Šajā pārskatā atbilstoši rādītājiem redzam labu virzību vides un klimata prioritātē, kā arī izglītības jomā. Neskatoties uz pozitīvu kopējo pilsētas izaugsmi, mēs identificējam arī nepieciešamos uzlabojumus. Visaktīvāk būtu jāievieš pārmaiņas pārvaldības un kultūras prioritātēs. Ikgadējie uzraudzības pārskati sniedz mums nepieciešamo informāciju attīstības plānošanai. Tāpēc būtiski ar pārskata rezultātiem iepazīstināt lēmumu pieņēmējus un nozaru speciālistus.”
Vissekmīgākā virzība uz mērķa vērtības sasniegšanu šogad ir prioritātē ”Laba vides kvalitāte un noturīga pilsētas ekosistēma klimata pārmaiņu mazināšanai”, kur rādītāju progress ir 24,4%. Būtiski uzlabojušies tādi rādītāji kā iedzīvotāju paradumi šķirot atkritumus un veiktie remontdarbi lietus notekūdens kolektoros. Tāpat salīdzinoši sekmīga virzība ir arī prioritātes “Kvalitatīva un pieejama izglītība” rādītājos, kuru progress uz mērķa vērtības sasniegšanu ir 19,7%. Šajā prioritātē būtu izceļams rādītājs - vispārējās izglītības skolotāju skaits, kuri apmeklējuši digitālās pilnveides kursus, kā arī rādītājs audzēkņu skaits interešu izglītības programmās pašvaldības izglītības iestādēs.
Prioritātē “Mūsdienīga un atvērta pilsētas pārvaldība” pozitīva tendence iezīmējās gandrīz pusē rādītāju. Palielinājies e-pakalpojumu kopējais lietojuma reižu skaits rīdzinieka portālā. Vēl viens būtisks rādītājs ir vidējais Rīgas pašvaldības policijas reaģēšanas laiks (ierašanās notikuma vietā), kas samazinājies no 9 minūtes 45 sekundes līdz 9 minūtes 15 sekundes, ko veicināja darba efektivitātes paaugstināšana, nodrošinot sabiedrisko kārtību un drošību pie pašvaldības izglītības iestādēm. Pozitīvu ietekmi rada arī sekmīgā pašvaldības finanšu un budžeta politikas vadība, jo pašvaldība ir palielinājusi budžeta ieņēmumu un izdevumu starpību pret budžeta ieņēmumiem no 2,5% līdz 4,3%, savukārt kredītreitinga aģentūra paaugstināja Rīgai piešķirto “Standard & Poor’s” reitingu par vienu pakāpi no “A-“ uz “A” līmeni, nosakot attīstības perspektīvu kā stabilu.
Vērtējot, kā Rīga virzās uz prioritātes “Veselīga, sociāli iekļaujoša un atbalstoša pilsēta” mērķiem, tika analizēti 66 rādītāji, no kuriem pusei ir pozitīva tendence. Īpaši izceļams ir palielinājums sociālajai palīdzībai un pakalpojumiem, kā arī veselības aprūpei izlietoto līdzekļu īpatsvars pret pašvaldības budžetu, tāpat pieaudzis ir klientu skaits sociālajos pakalpojumos un bērnu skaits ar funkcionēšanas traucējumiem, kuri saņem sociālos pakalpojumus.
Pašvaldība pakāpeniski virzās arī uz noteiktajiem mērķiem, attīstot Rīgu par pilsētu ar daudzveidīgu un autentisku kultūrvidi. Atzinīgi vērtējama ir tādu rādītāju vērtības izmaiņas kā iedzīvotāju īpatsvara pieaugums, kuri jūtas piederīgi savai apkaimei un kuri iesaistās savas apkaimes sabiedriskajā dzīvē. Tāpat darbs jāturpina, lai pilsētvide veicinātu dzīves kvalitātes uzlabošanos un iedzīvotājiem būtu pieejami gan daudzveidīgi, gan kvalitatīvi mājokļi. Iedzīvotāji novērtē pašvaldības paveikto - audzis iedzīvotāju vērtējums par teritorijas tīrību apkaimē, kā arī dabas vides daudzumu un kvalitāti apkaimēs. Palielinājusies ielu tirgotāju aktivitāte apkaimēs, par ko liecina izsniegtais ielu tirdzniecības atļauju skaits.
Pārskata sagatavošanā iesaistītas 24 Rīgas domes iestādes un struktūrvienības, piesaistīti nozaru eksperti, izmantoti ārējie avoti (publiski pieejamas datu bāzes) un iedzīvotāju aptaujas.
Detalizēts pārskats ar informāciju par uzraudzības rādītāju attīstības dinamiku katrai prioritātei, rīcības plāna un investīciju plāna izpildi pieejams tīmekļa vietnes www.sus.lv sadaļā “Uzraudzība”.