Rīga mainās: iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences un to iemesli
Iedzīvotāju skaits nav tikai formāls rādītājs, tas atspoguļo pilsētas spēju piesaistīt un noturēt iedzīvotājus, viņu izvēles attiecībā uz dzīvesvietu, darbu, izglītību un vidi, kur audzināt bērnus.
Pilsētas ar stabilu vai augošu populāciju parasti raksturo augsta dzīves kvalitāte, attīstīta infrastruktūra un pozitīva ekonomiskā dinamika, turpretim iedzīvotāju skaita samazināšanās nereti ir signāls izaicinājumiem, kas saistīti ar sabiedrības novecošanos, zemu dzimstību, migrāciju, mājokļu pieejamību vai investīciju nepietiekamību u.c.
Iedzīvotāju statistiku Latvijā apkopo un publicē:
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) – Fizisko personu reģistrā apkopo datus par iedzīvotājiem, kas deklarējuši savu dzīvesvietu; šie dati tiek izmantoti gadījumos, kad būtiska ir personas deklarētā dzīvesvieta un nepieciešams ievērot normatīvo regulējumu, piemēram, pašvaldību finansējuma aprēķinos, vēlētāju skaita noteikšanā u.c.
- Centrālā statistikas pārvalde (CSP) – publicē modelētus aprēķinus, kas mēģina precīzāk parādīt faktisko iedzīvotāju skaitu, sniedz detalizētāku priekšstatu par iedzīvotāju faktisko sadalījumu teritorijās, tostarp Rīgas apkaimēs, tāpēc ir piemērotāki teritoriālajai plānošanai, politikas veidošanai un analītiskiem nolūkiem.
Iedzīvotāju skaita dinamika Rīgā
Pēc CSP datiem 2025. gada sākumā* Rīgā dzīvoja 595 053 iedzīvotāji, pēc PMLP datiem 2026. gada sākumā – 659 416 iedzīvotāji. Periodā no 2014. gada līdz 2025. gadam atšķirība starp abu minēto institūciju uzskaitītajiem iedzīvotājiem ir aptuveni 70 tūkstoši. Turpmākai analīzei tiek izmantoti CSP dati.
Iedzīvotāju skaits Rīgas apkaimēs
Visvairāk Rīgas iedzīvotāju ir koncentrējušies apkaimēs ar lielmēroga dzīvojamo apbūvi – Purvciemā (51 811), Ķengaragā (43 107) un Imantā (42 130).
Iedzīvotāji sadalījumā pēc vecuma un dzimuma
55,9% no Rīgas iedzīvotājiem ir sievietes, 44,1% – vīrieši. Vecuma grupās no 0-19 vīriešu skaits pārsniedz sieviešu skaitu, pēc tam tas pakāpeniski izlīdzinās, bet vecuma grupās pēc 50 gadiem sieviešu ir ievērojami vairāk nekā vīriešu.
Iedzīvotāji pēc darbspējas vecuma
Diemžēl kopējais iedzīvotāju skaits Rīgā samazinās, sabiedrība noveco un cilvēku darbspējas vecumā kļūst mazāk.
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums
Rīgā no 2014. līdz 2024. gadam dzimstība ir strauji kritusies no 8 986 jaundzimušajiem 2014. gadā līdz tikai 3 709 jaundzimušajiem 2024. gadā, kamēr mirstības rādītāji visus šos gadus saglabājušies augstāki par dzimstības līmeni. Tā rezultātā negatīvais dabiskā pieauguma saldo pakāpeniski palielinājās un 2024. gadā sasniedza 4 769, iezīmējot pastāvīgu iedzīvotāju skaita samazināšanos.
Potenciāli zaudētie mūža gadi
Kopējais potenciāli zaudēto mūža gadu** skaits Rīgā vecumā no 0 līdz 64 gadiem laika posmā no 2017. līdz 2024. gadam svārstās no 23 līdz 28 tūkstošiem gadā, kas ir salīdzinoši augsts rādītājs Rīgas iedzīvotāju skaitam. 2021. gadā šis rādītājs covid-19 ietekmē sasniedza augstāko punktu (27,5 tūkst.), bet kopš tā laika pakāpeniski samazinās un 2024. gadā nokritās līdz 21,8 tūkstošiem – zemākajam līmenim periodā. Lielāko daļu zaudēto gadu rada asinsrites slimības un ārējie nāves cēloņi, vienlaikus nedaudz ir samazinājies onkoloģisko slimību radītais mūža gadu zudums.
Starptautiskā migrācija
Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dati rāda, ka no 2014. līdz 2020. gadam Rīgā pārsvarā bija negatīvs migrācijas saldo – izbraukušo skaits ievērojami pārsniedza iebraukušo. Šajā periodā migrācijas saldo gan pakāpeniski uzlabojās, tomēr saglabājās negatīvs. Situācija mainījās 2022. gadā, jo Rīgā iebrauca Ukrainas kara bēgļi. Tomēr 2023. un 2024. gadā saldo atkal kļuva negatīvs, norādot uz to, ka Rīga joprojām saskaras ar iedzīvotāju aizplūšanas izaicinājumiem.
Iekšējā migrācija
Rīgas iekšējās migrācijas saldo laika posmā no 2017. līdz 2023. gadam bija negatīvs, t.i., izbraukušo skaits pārsniedza iebraukušo. 2024. gadā situācija mainījās, un migrācijas saldo kļuva pozitīvs (+876). Visaktīvākā iedzīvotāju pārvietošanās notiek starp Rīgu un Pierīgu, kas faktiski darbojas kā vienots metropoles reģions.
2024. gadā vidējais iebraukušo vecums pārsvarā ir ap 29–33 gadiem, kas norāda, ka uz Rīgu visbiežāk pārceļas jauni, ekonomiski aktīvi cilvēki. Vidējais izbraukušo vecums ir nedaudz augstāks nekā iebraukušo – ap 33–40 gadiem, kas liecina, ka no Rīgas biežāk pārceļas ģimenes.
Iedzīvotāju skaita prognozes
Ir pieejamas Eurostat 2019. gadā izstrādātās demogrāfiskās prognozes Rīgai periodam līdz 2100. gadam. Tiek prognozēts, ka 2100. gadā Rīgā būs 436 942 iedzīvotāji, kas ir par 30,9% mazāk, salīdzinot ar 2019. gadu. Jāatzīmē, ka prognozes ir bijušas optimistiskākas nekā faktiskā situācija 2025. gadā, kas liecina par straujāku iedzīvotāju skaita samazināšanos nekā iepriekš paredzēts.
Arī Pierīgā (NUTS 2021) Eurostat prognozē iedzīvotāju skaita sarukumu par 33,3% 2100. gadā.
Kopumā dati parāda, ka Rīgā samazinās iedzīvotāju skaits, sabiedrība noveco, būtiska daļa iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi ārvalstīs, vienlaikus pilsēta joprojām piesaista jaunus, ekonomiski aktīvus cilvēkus. Ir svarīgi pilsētā noturēt esošos iedzīvotājus un piesaistīt jaunus, radot vidi, kas motivētu cilvēkus palikt, veidot ģimenes un attīstīt karjeru Rīgā, tādējādi nodrošinot līdzsvarotu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu pilsētas nākotni.
*Datus par iedzīvotāju skaitu 2026. gada sākumā CSP publicēs 02.06.2026.
**Gadi, kurus cilvēks būtu nodzīvojis līdz 64 gadiem, ja nebūtu nomiris. Jo agrākā vecumā iedzīvotāji mirst, jo lielāks ir potenciāli zaudēto mūža gadu skaits.