Iedzīvotāji Rīgā visvairāk novērtē vides daudzumu un tās kvalitāti, skolu pieejamību, kultūras un sporta iespējas, kā arī veloceliņu kvalitāti pilsētā

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Pretendentu apvienību, ko veido SIA „Aptauju centrs” un SIA „Excolo Latvia” šā gada maijā un jūnijā jau septīto reizi veica aptauju par Rīgas iedzīvotāju apmierinātību ar pašvaldības darbību un pilsētā notiekošajiem procesiem, aptaujājot 2043 Rīgas iedzīvotājus viņu dzīves vietā.

Aptauja tiek veikta plānošanas dokumentu īstenošanas uzraudzības ietvaros, lai novērtētu 38 rādītājus, kas iekļauti Rīgas attīstības programmā pret sagaidāmo vērtību, kas būtu jāsasniedz 2020.gadā.

Pēc iedzīvotāju aptaujas datiem, 16 rādītāji jau ir sasnieguši un daži no tiem pat pārsnieguši savas 2020.gadā plānotās vērtības, 22 rādītāji vēl pagaidām nesasniedz plānoto. Rādītāji, kuru sasniegtās vērtības pārsniedz plānotās, ir iedzīvotāju vērtējums par dabas vides daudzumu un kvalitāti Rīgā (plānotā vērtība 85%, sasniegtā – 91,7%), sportošanas un aktīvās atpūtas iespējas (plānotā vērtība 75%, sasniegtā – 80,7%), pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu (skolu) pakalpojumu pieejamība (plānotā vērtība 85%, sasniegtā 89,3%), esošo veloceliņu kvalitāte Rīgā (plānotā vērtībā 70%, sasniegtā – 74%), kā arī iedzīvotāju vērtējums par kultūras pasākumiem Rīgā (plānotā vērtība 90%, sasniegtā - 93,6%).

Lūgti nosaukt 3 labas lietas, kas uzlabojušās Rīgā pēdējā gada laikā, 48% iedzīvotāju minēja vides jautājumus (šo jautājumu skaitā galvenokārt minēja parkus, zaļās zonas un pilsētas tīrību un sakoptību kopumā), 46,3% - satiksmes uzlabošanu (tai skaitā ielu stāvokli un remontu, velosipēdistu celiņus un sabiedrisko transportu) un 40,7% - pilsētas labiekārtošanu (lielākoties tika minēta atpūtas vietu ierīkošana, graustu un māju remonts, kā arī bērnu laukumu ierīkošana).

Līdz 2020.gadam galvaspilsēta centīsies uzlabot iedzīvotāju vērtējumu par pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumu pieejamību (plānotā vērtība 80%, sasniegtā 41,1%), iedzīvotāju vērtējumu par iespēju piedalīties pilsētas attīstības plānošanas pasākumos un lēmumu pieņemšanas procesos (plānotā vērtība 60%, sasniegtā – 35,7%) un citus.

Pētījuma ietvaros rīdziniekiem tika lūgts arī atbildēt uz jautājumu par aktuālajām problēmām pilsētā pēdējā gada laikā. Kā risināmās problēmas aptaujātie pilsētas iedzīvotāji visbiežāk minēja satiksmes uzlabošanu (47,7%). Šajā jomā tika pieminētas tādas lietas kā ielu stāvoklis un remonts, velosipēdistu celiņi, autostāvvietas, sastrēgumi un sabiedriskais transports. Tāpat pie problēmjautājumiem tika minēta dzīves dārdzība (38,5%), norādot uz dārgu sabiedrisko transportu, mazām pensijām un dārgiem komunālajiem pakalpojumiem. 37,6% aptaujāto pie problēmjautājumiem nosauca pilsētas labiekārtošanu – galvenokārt iekšpagalmu remontu un graustu, māju remontu.

Lai novērtētu, cik lielā mērā Rīgas iedzīvotāji ir iesaistījušies savas dzīvesvietas – savas apkaimes dzīvē, respondentiem tika lūgts atzīmēt, kādas no ikdienas aktivitātēm viņi veic savas apkaimes ietvaros. 88% no aptaujātajiem atzīmēja, ka savā apkaimē iepērkas, 65,4% apmeklē ģimenes ārstu, 47,2% pavada laiku kopā ar citiem apkaimes iedzīvotājiem, 44,4% sporto, aktīvi pavada brīvo laiku (staigā, skrien, brauc ar velosipēdu u.tml.), savukārt 30,5% piedalās savas apkaimes sakopšanas talkās. Ārpus savas apkaimes iedzīvotāji visbiežāk apmeklē kultūras pasākumus (73,8%) un izklaides pasākumus (67,6%), iepērkas (56,9%), apmeklē ģimenes ārstu (38,3%), kā arī strādā algotu darbu (45,8%). Visvairāk ikdienas aktivitāšu savā apkaimē veic Centra un Čiekurkalna iedzīvotāji, vismazāk – Jaunciema un Šķirotavas iedzīvotāji.

Aptaujas rezultātus Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izmantos 2014.gada pārskata par Rīgas ilgtermiņa stratēģijas līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmas 2014. - 2020.gadam ieviešanu izstrādē.

Ar pētījuma pilno versiju iespējams iepazīties Stratēģijas uzraudzības sistēmas mājas lapā www.sus.lv sadaļā „Pētījumi”.